Romāns ar dārgakmeni

Šķiet, uzņēmumam „Pasquale Bruni” kārtējā salona atvēršana ir ierasts notikums: ievērojamā juvelieru zīmola portfolio ir ierakstītas 85 valstis, un katrā no tām ir izveidota ne viena vien tirdzniecības vieta. Tomēr divi jaunie saloni, no kuriem viens pagājušā gada nogalē tika atvērts Rīgā, bet otrs rudenī durvis vērs Milānā, ir īpaša lepnuma vērti. Tie kļuva par iemeslu sarunai ar uzņēmuma pārstāvi Simonu Stefani, kurš ieradās Latvijas galvaspilsētā, lai novērtētu jaunāko „lolojumu”.

„Della Spiga, protams, ir respektabla iela, kur atrodas daudzu slavenu zīmolu veikali,” stāsta Simons Stefani. „Taču šie saloni orientējas uz itāļu gaumi un viņu vajadzībām. Šurp iepirkties nāk itāļu modes dāmas, nevis ārzemnieces. Monte Napoleone ir labākā iela pasaulē, lai radītu zīmolam atbilstoša statusa tēlu. Iegādāties jaunākās preces šurp brauc tūristi no visām pasaules valstīm. Lai gan abas ielas atrodas ļoti tuvu, tas nenozīmē, ka mēs slēgsim savu salonu della Spiga ielā. Veikalos būs atšķirīgs piedāvājums, paredzēts dažādiem pircējiem, jo itāļu un tūristu gaumes ir krasi atšķirīgas. Jūs brīnīsieties, uzzinot, kas un ko šobrīd pērk. Pirms kāda laika itālietēm patika lielas un košas rotas. Pašlaik valda cita tendence: vietējās dāmas izvēlas minimālisma stila dizainu, ko, piemēram, „Pasquale Bruni” precīzi atspoguļo itāliešu iemīļotajā „Bon Ton” kolekcijā, ko veidojusi Paskvāles Bruni meita Eudžēnija. Viņa, tāpat kā dārznieki, audzē ziedus: pīpenes – no kalnu kristāliem, rudzupuķes – no ahātiem, margrietiņas – no kvarca... Un kurai itālietei gan nepatīk ziedi! Savukārt tūristi rotaslietām tērē vairāk naudas nekā vidusmēra itālis, tāpēc Monte Napoleone ielas veikalā tiks piedāvātas tādas kolekcijas kā „Giardini Segreti”, „Vento Atelier”, „Ghirlanda”… Košākas, dārgākas.”

Veiksme rodas nejauši, un tā ir jāprot sagaidīt

Zīmola vēsture zināmā mērā sākās ar nejaušību virkni. Ja notiktu citādi, kas to lai zina, kad pasaulē parādītos juvelieris Paskvāle Bruni. Iespējams, pat ne kā juvelieris. Piemēram, ja reiz pusaudža gados viņš ar vecākiem nebūtu aizbraucis uz Valencu, Itālijas juveliermākslas galvaspilsētu, viņa vārdā, iespējams, tiktu nosaukts apģērbu zīmols. Tas tādēļ, ka Paskvāle sapņoja kļūt par drēbnieku. Tomēr, nokļuvis vietā, kur māksla tiek radīta no zelta un dārgakmeņiem, jaunais Bruni saprata: viņš vēlas darboties tikai šajā jomā. 13 gadu vecumā puika iestājās Valencas mākslas institūtā, kur turpmākos piecus gadus apguva juveliera arodu. Talantīgais jauneklis ne tikai mācījās teoriju, bet arī savu meistarību pilnveidoja praksē: paralēli mācībām vakaros strādāja juvelieru darbnīcā, kurā labprāt ieskatījās Marija Kallasa, Sofija Lorēna...

Kad puisim palika 18 gadu, viņu iesauca dienestā. Un tur viņam atkal paveicās. Ģenerālis, kura pakļautībā dienēja Paskvāle, nolēma nopirkt rotaslietu savai sievai. Padzirdējis par to, jaunais karavīrs viņam ieteica doties uz darbnīcu, kurā strādāja līdz iesaukšanai armijā. Un notika tā, ka no visām rotām, kas tika parādītas ģenerālim, viņš izvēlējās tieši pēc sava padotā dizaina veidoto rotaslietu. Tā ģenerālis būtībā kļuva par nākamā juveliera pirmo klientu. Tas neapšaubāmi iedvesmoja jauno Paskvāli.

Atgriezies no armijas un saņēmis piecu talantīgu meistaru atbalstu, viņš 1976. gadā nodibināja savu pirmo uzņēmumu – „Gioielmoda”. Jaunais meistars strādāja pat 20 stundas diennaktī – viņš bija viens no retajiem juvelieriem, kas ne tikai zīmēja savu izstrādājumu skices, bet arī pats tās darināja. Pēc tam, salicis gatavo produkciju ceļasomā, Paskvāle brauca to rādīt klientiem – lieliem uzņēmumiem, saloniem vai vienkārši tirgotājiem, kuri, nopērkot Bruni darinājumus, lika uz tiem savu nosaukumu un tirgoja tālāk. Tie nebija viegli laiki, bet juvelieris bija laimīgs.  Un tikai pirms 22 gadiem, kad Paskvāles biznesam pievienojās viņa bērni – Eudžēnija un Daniēls, viņš nolēma reģistrēt zīmolu „Pasquale Bruni”. Vēlu? Nekā tamlīdzīga! Jo šajos gados senjors Bruni bija ne tikai ieguvis izcila juveliera reputāciju, bet arī izveidojis dīleru tīklu, kas jau pirka viņa rotas un bija gatavi sadarboties arī turpmāk, pērkot „Pasquale Bruni” radītos darbus. 

Kvalitāte paraksta vietā

Arī tagad 72 gadus vecais Paskvāle Bruni pirmais atnāk uz ateljē un atslēdz to, un arī pēdējais aiziet, aizslēdzot durvis. „Pasquale Bruni” joprojām ir ģimenes uzņēmums, kura galva noraida jebkādus piedāvājumus to pārdot. Itālijas juvelieru biznesā ir palikuši tikai daži ģimenes uzņēmumi, kas rada luksusa klases rotaslietas – tos var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem.

„Un tas ir ļoti svarīgi mums un mūsu klientiem, jo tas nozīmē, ka Paskvāle personīgi atbild par ikviena izstrādājuma kvalitāti,” uzsver Simons Stefani. „Lai gan nebūt ne visu dara viņš pats. Pašlaik juvelieru nama mākslinieciskā direktore ir viņa meita Eudžēnija. Daudzas kolekcijas tagad rada tieši viņa. Tomēr jāatzīst, ka viņas ienākšana uzņēmumā nebija nesāpīga. Klienti uzreiz sajuta „jaunas rokas” pieskārienu. Daži pieņēma jaunās dizaineres stilu, citi vairs nepirka „Pasquale Bruni” izstrādājumus – lai gan „Amore” līniju Paskvāle vienmēr darinājis pats un joprojām to dara. Tomēr paaudžu maiņa jebkurā biznesā vienmēr rada stresu. Gan uzņēmumam, gan klientiem.” Lai gan Eudžēnija izauga, sēžot tēvam uz ceļiem un vērojot viņa darbu, dāmai tomēr ir sava gaume, savs priekšstats par to, kādai ir jābūt rotaslietai. Viņai vairāk patīk ziedi, viņas tēvam – tīrākas līnijas un formas. Paskvāles darinājumi ir apjomīgāki par meitas veidotajiem, savukārt viņa labāk jūt, kā rotai ir jāizskatās uz tās īpašnieces, jo, būdama sieviete, rotaslietas var pielaikot pati. Tomēr nav svarīgi, kurš no abiem ir veidojis kādu no kolekcijām, – izstrādājumu kvalitāte ir nemainīgi izcila. Rotas ir ērtas un skaistas – gan ārēji, gan to iekšpusē.

„Mums bieži vien jautā: kāpēc jūs tik rūpīgi izstrādājat rotaslietu „oderi” – to taču neviens neredz! Kāpēc esat izstrādājuši noteiktu tehnoloģiju, lai savienotu divus akmeņus, divus dažādus materiālus, ja vienu no tiem, piemēram, perlamutru, var redzēt tikai rotaslietas īpašniece? Interesanti, kāpēc šādus jautājumus neuzdod drēbniekiem? Kāpēc, pērkot apģērbu, jūs aplūkojat vīles, lai gan arī tās neviens neredz? Mēs uzskatām, ka juvelierizstrādājumam jābūt skaistam ikvienā detaļā,” ir pārliecināts Simons Stefani. „Tā ir mūsu pārliecība par kvalitāti, savdabīgs paraksts, autogrāfs. Ja meklējat juvelierizstrādājumu, kas apkārtējiem apliecinātu jūsu statusu, tad nākt pie mums nav vērts. „Pasquale Bruni” rada rotas, ko pērk sev, nevis svešām acīm. Tie ir izstrādājumi, ko nodod mantojumā. Izstrādājumi, ko izvēlas tie, kas patiesi novērtē juveliermākslu.”

„Paplašinot zīmola noieta tirgu, mēs precīzi izskaitļojam mūsu biznesa modeli. Turklāt mums ir juvelieruzņēmumiem neraksturīga mārketinga darbība,” pieredzē dalās Simons Stefani. „Mums nav zīmola vēstnešu. Izņēmums ir Meksika. Esam neliels ģimenes uzņēmums un nevaram atļauties maksāt zvaigznēm par to, ka tās, izejot sabiedrībā, nēsā mūsu rotas. Tomēr zvaigznes izvēlas mūs.” Mūsu rotaslietas nēsā Mišela Obama, Dženifera Lopesa, Gvineta Paltrova, Ornela Muti, Mila Joloviča... Tomēr tas nav tieši mūsu nopelns, tas ir izcils Paskvāles dēla Daniēla un dīleru sadarbības rezultāts – Daniēls dzīvo Amerikā un pārstāv mūsu zīmolu šajā reģionā. Neapšaubāmi nozīmīga ir arī paša Paskvāles reputācija, kas nosaka fashion jewellery virziena vadlīnijas. Viņš prot paredzēt mūsdienu sieviešu vēlmes, un Amerikā tas ir ārkārtīgi svarīgi: būt soli priekšā pārējiem.”

Tomēr jāuzsver, ka zīmola attīstības stratēģiju raksturo ne tikai tas. Uzņēmums, piemēram, nekad nepiemērojas klienta vēlmēm. „Mums ir savs skatījums uz stilu un modi, un, pat ja mums lūgs izveidot tādu pašu rotu, bet ar citas krāsas zeltu, mēs atteiksimies. Esam radījuši rotaslietu tādu, kādu to ir iztēlojies mūsu dizainers. Tas ir vienots produkts, kas mainīsies, ja nomainīsim kaut vienu tā sastāvdaļu. Savu uzmanību veltām klientiem, kuru gaume sakrīt ar mūsējo. Tas ir mūsu princips,” uzsver Simons Stefani. „Un tāda ir arī mūsu pieeja dīleru izvēlē. Meklējam partneri, kuram jau ir mūsu klients, nevis partneri, kurš ar mūsu rotaslietām meklēs savus klientus.”

Visa pamatā ir mīlestība

Juvelieru namam ir savs priekšstats par to, kas ir modē tagad un kas būs moderns rīt. Neraugoties uz to, ka 80% pasaulē pārdoto juvelierizstrādājumu ir tikai metāla rotas, bez akmeņiem, „Pasquale Bruni” rada augstākās kvalitātes izstrādājumus ar krāsainiem dārgakmeņiem. Turklāt Eudžēnijai dārgakmeņi nav tikai vienkāršs darba materiāls – viņa katrā akmenī saredz un sajūt tā garu. Kāds dod spēku, cits sniedz maigumu, trešais dāvā mieru. Un tieši akmens nosaka, kāda būs jaunā rotaslieta. Svarīgi ir to sadzirdēt. Un Eudžēnija prot klausīties. Tieši tādēļ visas „Pasquale Bruni” rotas iemieso dvēseli un individuālu stāstu. 
 Radot rotaslietas, Eudžēniju iedvesmo četri pamatelementi – zvaigzne, mēness, sirds un zieds –, tos apvienojot, viņa par unikālu un neatkārtojamu padara piekto elementu – mīlestību. Mīlestību, kas ir ieguldīta ikvienā „Pasquale Bruni” radītajā rotaslietā.

Lielāko daļu no kolekcijām tagad veido Paskvāles meita Eudžēnija. Viņai ir sava gaume, savs skatījums uz rotaslietām. Nemainīga paliek tikai izstrādājumu kvalitāte. Tās ir ērtas un skaistas – gan ārēji, gan to iekšpusē.

Pasquale Bruni rotaslietas variet apskatīt šeit